Rīgā 2019. gada 3. un 4. oktobrī norisinājās kārtējā Latvijas – Krievijas Kopējās komisijas sanāksme par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem. Tā tika organizēta saskaņā ar 1995. gada 22. februārī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi.
Sanāksmes ietvaros delegācijas apmainījās ar informāciju par savstarpējas tirdzniecības un autopārvadājumu attīstības tendencēm, apsprieda nozares aktualitātes abās valstīs, vienojās par turpmāko sadarbību un noteica pārvadājumu atļauju galīgo kvotu 2019. gadam un sākotnējo kvotu 2020. gadam.
Saskaņā ar statistikas datiem 2019. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar analogu periodu iepriekšējā gadā, kravu apgrozījums tonnās starp Latviju un Krieviju ir nedaudz sarucis, toties vairāk tiek pārvadātas kravas ar lielāku pievienoto vērtību. Arī pieprasījums pēc kravu autopārvadājumu pakalpojumiem abās valstīs ir pieaudzis.
Ņemot vērā augšupejošo tendenci autopārvadājumu nozares attīstībā un kopējo tirdzniecības apjomu kāpumu, delegācijas atzina objektīvo nepieciešamību palielināt autopārvadājumu atļauju kontingentu. Tādējādi saskaņā ar pušu vienošanos Latvijas autopārvadātāji saņems papildu 1500 t.s. universālās atļaujas divpusējiem, tranzīta un trešo valstu kravu pārvadājumiem 2019. gadā.
Balstoties uz 2019. gada 9 mēnešu perioda darba rezultātiem, sākotnējā atļauju kvota 2020. gadam tika noteikta šādā apjomā:
Latvijas autopārvadātājiem:
- 100 000 atļaujas divpusējiem un tranzīta kravu pārvadājumiem;
- 10 000 atļaujas divpusējiem, tranzīta un trešo valstu kravu pārvadājumiem.
Krievijas autopārvadātājiem:
- 114 000 atļaujas divpusējiem un tranzīta kravu pārvadājumiem;
- 9000 apļaujas divpusējiem, tranzīta un trešo valstu kravu pārvadājumiem.
Sanāksmes ietvaros abu valstu delegācijas apsprieda arī kārtību regulāro pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā, uzsverot nepieciešamību attīstīt regulāro maršrutu tīklu, balstoties uz vienotu pieeju paritātes principa traktējumā, kā arī vienojās par atļauju kvotu neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem 2020. gadā šādā apjomā:
- 300 atļaujas divpusējiem un tranzīta neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem;
- 100 atļaujas tranzīta neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem.
Visas atskaites gada atļaujas (kā kravu, tā pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem) būs derīgas līdz nākamā gada 31. janvārim. Delegācijas arī vienojās pēc vienas vai otras puses lūguma izskatīt iespēju piešķirt papildu atļaujas.
Tāpat sanāksmē tika pārspriesti vēl šādi jautājumi:
Robežšķērsošana
Krievijas delegācija informēja, ka saskaņā ar federālo likumu “Par Krievijas Federācijas valsts robežu” («О государственной границе Российской Федерации») visi trešo valstu pilsoņi ir tiesīgi iebraukt Krievijā un izbraukt no tās teritorijas, izmantojot starptautiskos robežkontroles punktus, kas ir atvērti starptautiskajai satiksmei. Krievijas un Baltkrievijas pierobežā šādu robežkontroles punktu nav, bet ir tikai “Rostransnadzor” kontroles punkti, kurus ar autotransportu drīkst šķērsot tikai Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi.
Dokumentu noformēšana
Latvijas delegācija uzsvēra, ka Latvijas pārvadātāju autovadītāji tiek saukti pie administratīvās atbildības par nepareizu pārvadājuma Norīkojuma aizpildīšanu. Savukārt Krievijas delegācija informēja, ka CMR pavadzīmes 1. ailē un Norīkojumā jānorāda kravas nosūtītājs no trešās valsts, bet pašu Norīkojumu paraksta un apzīmogo kravas nosūtītājs no trešās valsts vai kravas saņēmējs no Krievijas – atkarībā no pārvadājuma līguma.
Tahogrāfi
Krievijas puse norādīja, ka viedo tahogrāfu izmantošana Krievijas Federācijā šobrīd nav paredzēta, jo nav normatīvās bāzes un noteikumi par viedo tahogrāfu izmantošanu un kontroli pagaidām nav ietverti AETR nolīgumā.
Vēl Krievijas delegācija informēja par grozījumiem tiesību aktos (spēkā no 2019. gada 1. novembra), kas par autovadītāja darba un atpūtas režīma pārkāpumiem paredz soda piemērošanu kā autovadītājiem, tā atbildīgajām amatpersonām un juridiskajām personām, kā arī par plānotajām izmaiņām ceļu maksas iekasēšanas sistēmā Platon.
Sīkāka informācija ir pieejama Latvijas – Krievijas Kopējās komisijas sanāksmes protokolā.