2024. gadā atjaunots materiāls, angļu valodā, pieejams šeit.
I. Ievads
1. (1) Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi Vācijā tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Šo pakalpojumu aplikšanu ar PVN nosaka Eiropas Savienības Direktīva 2006/112/EC par kopējo PVN sistēmu.
2. (2) Pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kā arī citi pakalpojumi, kurus uzņēmējs veic par atlīdzību, tiek aplikti ar PVN (izņēmumi uzskaitīti no 29. punkta līdz 32. punktam). Pārvadājumiem tiek piemērots PVN neatkarīgi no tā vai pārvadājumu veic Vācijas, vai citas valsts pārvadātājs. Veicot pārvadājumus, netiek ņemta vērā pasažieru nacionālā piederība un vecums (pieaugušie vai bērni). Noteikumi attiecināmi kā uz regulāriem, tā arī uz neregulāriem pasažieru pārvadājumiem (punkti nr. 5 un nr. 6). Ja pārvadājums tiek veikts daļēji Vācijas teritorijā un tiek turpināts citā valstī, ar nodokli tiek aplikts tikai pārvadājuma posms, kas veikts, izmantojot Vācijas autoceļus.
3. Kopumā nodokļu saistības uzņemas pasažieru transporta pakalpojumu sniedzējs. Gadījumos, kad pasažieru pārvadājumu pakalpojums ar autobusu sniegts pirms 2013. gada 1. oktobra un uzņēmuma reģistrācijas valsts nav Vācija, tad PVN maksājums attiecas uz pakalpojuma saņēmēju, ja saņēmējs ir uzņēmums vai juridiska persona. Noteikumi saskaņā ar kuriem PVN ir jāmaksā pakalpojuma saņēmējam, neattiecas uz gadījumiem, kad ārvalstu uzņēmums sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus Vācijā, uz kuriem attiecināmas prasības par PVN maksājumu piemērošanu atsevišķiem braucieniem pa valsts autoceļiem (Beförderungseinzelbesteuerung, turpmāk kā "PVN nodokļa piemērošana noteiktiem braucieniem"; skat. no 22. līdz 28. punktam), vai pārvadājumiem, kuri veikti ar taksometru. Nodokļu saistības par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas sniegti pēc 2013. gada 30. septembra, izmantojot autobusus, jāuzņemas pārvadājuma sniedzējam.
4. PVN iekasēšanu, galvenokārt, veic nodokļu birojs, ievērojot vispārējo nodokļu iekasēšanas procedūru (skatīt no 13. līdz 20. punktam). Gadījumos, kad brauciens šķērso Vācijas robežu un tiek turpināts valstī, kas nav ES dalībvalsts (trešo valstu robežpunktus skatīt 7. punktā) PVN iekasēšanu veic muitas iestādes brīdī, kad transportlīdzeklis šķērso robežu (skatīt no 22. līdz 28.punktam).
II. Definīcijas
5. (1) Regulārie pasažieru pārvadājumi ir pārvadājumi, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos, pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās. Transportlīdzeklī jāatrodas to valstu izdotām atļaujām, pa kuru teritorijām tiek veikti pasažieru pārvadājumi.
6. (2) Neregulārie pasažieru pārvadājumi ir pārvadājumi, kas neatbilst regulāru pārvadājumu definīcijai. Pie neregulāriem pasažieru pārvadājumiem pieskaitāmi: pasažieru pārvadājumi ekskursijām, brīvdienu (atvaļinājumu) braucieni, kā arī pārvadājumi ar nomātiem autobusiem.
Pasažieru pārvadājumi ekskursijām ir braucieni, kurus piedāvā un veic uzņēmējs pēc plāna, kas ir vienots visiem pasažieriem.
Brīvdienu (atvaļinājumu) braucieni tiek veikti uz galamērķiem, kuros tiek nodrošinātas iespējas relaksēties un atpūsties. Iepriekš minētos braucienus piedāvā un veic uzņēmējs pēc īpaši izstrādāta plāna, kurā ietilpst transportēšanas un naktsmītnes izmaksas, ar vai bez ēdināšanas. Brauciena plāns ir vienots visiem pasažieriem.
Pārvadājumus ar nomātiem autobusiem veic uzņēmēji – īrnieki, lai veiktu pasažieru pārvadājumus, kuru galamērķi un grafiku nosaka transportlīdzekļa īrnieks. Transportlīdzeklī jāatrodas pārvadājumam nepieciešamām atļaujām, ja tādas nepieciešamas. Atļaujas derīgas atsevišķiem braucieniem. Transportlīdzeklī jāatrodas pienācīgi aizpildītam brauciena formulāram, ja uz pārvadājumu nav attiecināmas prasības par vienreizējām atļaujām. Divpusējos līgumos ar trešajām valstīm noteiktie sistemātiskie pārvadājumi atbilst neregulāro pasažieru pārvadājumu kategorijai.
7. (3) Trešās valstu robeža ir Vācijas robeža ar valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. (robežpunkti starp Vāciju un Šveici un ostās).
III. Pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kuri nav reģistrēti Vācijā un kuri, iebraucot vai izbraucot, nešķērso trešās valstu robežu ar Vāciju
Šādiem pasažieru pārvadājumiem piemērojami turpmāk uzskaitītie noteikumi par nodokļa apmaksu.
1. Deklarēšanas pienākums
8. (1) Ārvalstu uzņēmējam, kas veic starptautisku pasažieru pārvadājumu ar ārvalstī reģistrētu autobusu, pirms tā veikšanas pirmo reizi, ir pienākums iesniegt paziņojumu atbildīgajam Vācijas Finanšu dienestam saskaņā ar nodokļu kodeksa (Abgabenordnung) 21.punktu (skatīt arī 13. punktu).
9. (2) Paziņojumam par pirmo starptautiskā pasažieru pārvadājuma veikšanu ar autobusu, kurš nav reģistrēts Vācijā, nav noteiktas veidlapas, tomēr, sastādot paziņojumu, ieteicams izmantot veidlapu USt1TU, kas atrodama 1. pielikumā.
USt1TU Paziņojums par starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem (Likuma par PVN 18. panta 12. rindkopas 1. teikumu).
Veidlapa (Vācu valodā) pieejama arī Federālās Finanšu ministrijas interneta lapā, vai attiecīgajā finanšu iestādē, kas norādīta Finanšu likuma 21. pantā (skat. 13. punktu).
(3) Izmantojot veidlapas, kas atšķiras no iepriekš minētās, jāņem vērā, ka norādāmajai informācijai jāsakrīt ar veidlapā USt1TU sniedzamo informāciju.
2. Apliecināšanas kārtība
10. (1) Finanšu iestāde, kas atbildīga par PVN nodokļa iekasēšanu no ārvalstu uzņēmēja, balstoties uz Finanšu likuma 21. pantu (skat. 13. punktu), izsniedz ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim piesaistītu atļauju, kura apstiprina pārvadātāja tiesības sniegt starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumus Vācijas teritorijā (Likuma par PVN 18. panta, 12. rindkopas 2. teikums).
11. (2) Balstoties uz Likuma par PVN 18. panta, 12. rindkopas 2. teikumu, transportlīdzeklī jāatrodas Vācijas atbildīgās iestādes izsniegtajai atļaujai par starptautisko pasažieru pārvadājumu sniegšanu Vācijā. Atļauja jāuzrāda pēc kontrolējošās muitas iestādes pieprasījuma (Likuma par PVN 18. pants, 12. rindkopas 3. teikumu). Ja kontroles laikā transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt atļauju atbilstoši Nodokļa likumam, muitas darbiniekam ir tiesības iekasēt no uzņēmuma drošības maksājumu paredzamā nodokļa apjomā (Likuma par PVN 18. panta, 12. rindkopas, 4. teikums). Iekasētais drošības maksājums atskaitāms no nodokļu apjoma, kas maksājums saistībā ar PVN deklarāciju ( Likuma par PVN 18. panta, 12. rindkopas, 5. teikums ), attiecīgajā kalendārajā gadā ( Likuma par PVN 18. panta, 12. rindkopas, 1. teikums).
12. (3) Tiek uzskatīts, ka izdarīts administratīvais pārkāpums gadījumos, kad tīšuprāt vai neapdomīgi netiek ievērotas PVN likuma 18. panta, 12. rindkopas, 3. teikuma prasības, vai PVN likuma 18. panta, 12. rindkopas, 2. teikuma prasības, kas nosaka, ka kontrolējošām iestādēm jāuzrāda transportlīdzeklim piesaistītu atļauju. Ja transportlīdzekļa vadītājs neuzrāda atļaujas vai vilcinās tās uzrādīt, tiek piemērotas PVN likuma 26a. panta, 1. rindkopas 4.teikuma prasības. Par likuma neievērošanu var piemērot sodu līdz 5000 eiro (PVN likuma 26a panta 2. rindkopa).
3. Atbildīgās finanšu iestādes
13. Ja transporta uzņēmums reģistrēts Vācijā, uzņēmumam jāvēršas atbildīgajā apgabala finanšu iestādē, kas veic nodokļu iekasēšanu. Uzņēmējiem, kuru juridiskā adrese, faktiskā adrese, vai vadība atrodas ārpus Vācijas, jāvēršas deleģētās finanšu iestādēs.
Latvijas uzņēmējiem, jāgriežas finanšu iestādē:
Finanzamt Bremen Rudolf-Hilferding-Platz 1
28195 Breme
Tālrunis: +49 421 361 96483 vai +49 421 36190909;
E-pasts: office@fa-hb.bremen.de;
Fakss: +49 421 361 96205.
4. Nodokļa bāze un nodokļa likme
14. Bāze, no kuras tiek aprēķināts PVN, ir tā līgtā maksas par braucienu daļa, kas ir attiecināma uz nobraukto ceļa posmu Vācijas teritorijā. Brauciena maršruts tiek sadalīts proporcionālās daļās, ņemot vērā nobraukto attālumu ārpus Vācijas un Vācijas teritorijā. Nodokļa pamatlikme ir 19%. Atļautajiem regulāriem pārvadājumiem tiek piemērota pazemināta nodokļa 7% likme, ja pārvadājums pa Vācijas teritoriju nepārsniedz 50 km.
5. Vispārīgā nodokļu aplikšanas kārtība
15. (1) Pievienotās vērtības nodoklis par pārvadājuma daļu, kas veikta Vācijas teritorijā, tiek iekasēts vispārīgā nodokļu aplikšanas kārtībā. Provizorisko PVN deklarāciju, un ikgadējo PVN deklarāciju uzņēmējam jāiesniedz attiecīgajā finanšu iestādē.
a) Provizoriskā PVN deklarācija
16. Pārvadātāja pienākums ir 10 dienu laikā, pēc katra deklarēšanās perioda beigām, iesniegt provizorisko PVN deklarāciju Deklarāciju vēlams iesniegt elektroniski atbildīgajai nodokļu iestādei un deklarācijas iesniedzējam jābūt iepriekš apstiprinātam (PVN likuma 18. panta 1. daļas pirmais teikums). Sīkāka informācija pieejama atbildīgajās nodokļu iestādēs (skatīt 13. punktu). Informācija par elektronisko atskaišu aizpildīšanas kārtību pieejama mājaslapā: www.elster.de (mājaslapa vācu valodā).
17. (2) Provizoriskās PVN deklarācijas periodiskums ir kalendārā gada ceturksnis. Tomēr, ja nodoklis iepriekšējā kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 7500 Eiro, periodiskums ir kalendārais mēnesis. Ja nodoklis iepriekšējā kalendārajā gadā nav bijis lielāks par 1000 Eiro, finanšu iestāde var atbrīvot uzņēmēju no provizoriskās PVN deklarācijas iesniegšanas un priekšnodokļa maksāšanas pienākuma.
18. (3) Provizoriskajā deklarācijā jāuzrāda visi Vācijas teritorijā veiktie komercdarījumi. No aprēķinātā PVN jāatskaita PVN priekšnodokļa maksājumi, kas saistīti ar norādītajiem komercdarījumiem. Šādi aprēķinātie priekšnodokļa maksājumi jāveic 10. dienā pēc katra deklarēšanās perioda beigām.
b) Ikgadējā PVN deklarācija
(1) Pārvadātājiem ir pienākums iesniegt ikgadējo PVN deklarāciju atbildīgajai nodokļu iestādei (skatīt 13.punktu), līdz nākošā kalendārā gada 31. maijam. Atskaiti, parasti, iesniedzama atbildīgajai nodokļu iestādei elektroniskā formātā un deklarācijas iesniedzējam jābūt iepriekš apstiprinātam (pievienotās vērtības nodokļa likuma 18. panta 1. apakšnodaļas 1. teikums). Informācija par elektronisko atskaišu aizpildīšanas kārtību pieejama mājaslapā: www.elster.de (mājaslapa vācu valodā).
6. Nodokļa maksāšanas pienākuma nepildīšanas sekas
20. Ja provizoriskā PVN deklarācija, vai ikgadējā PVN deklarācija nav iesniegta, finanšu iestāde nosaka nodokļa bāzi, lai aprēķinātu PVN. Ja uzņēmējs nav pareizi aprēķinājis provizoriskajā nodoklī maksājamo PVN vai ikgadējo PVN, finanšu iestāde to izlabo. Ja provizoriskā PVN deklarācija vai ikgadējā PVN deklarācija nav iesniegta vai iesniegta pēc termiņa, var noteikt sodu 10% apmērā no maksājamā nodokļa, bet ne vairāk par 25 000 eiro. Par nokavētiem maksājumiem tiek iekasēta soda nauda 1% par katru kalendāro mēnesi vai mēneša daļu. Nepareiza nodokļa apmēra aprēķināšana var tikt uzskatīta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai par izvairīšanos no nodokļu apmaksas pilnā apmērā. Par šiem pārkāpumiem var tikt piespriestas soda sankcijas. Ja uzņēmējs nepilda savus nodokļa maksātāja pienākumus, var izskatīt jautājumu par atļaujas (skat. 5. un 6. punktu) atsaukšanu.
IV. Pasažieru pārvadājumi ar autobusu, kurš nav reģistrēts Vācijā un kurš, iebraucot vai izbraucot, šķērso trešās valstu robežu ar Vāciju (Vācijas robeža ar Šveici vai ostas)
1. Regulārie pārvadājumi
21. Uz regulāro pasažieru pārvadājumu aplikšanu ar nodokli attiecas tie paši noteikumi, nodokļu likmes, finanšu iestādes un aplikšanas kārtība, kāda ir noteikta no 8. līdz 20. punktam.
2. Neregulārie pārvadājumi
22. Šādi noteikumi attiecas uz neregulāro pārvadājumu pakalpojumiem, kurus veic ar autobusiem, kuri nav reģistrēti Vācijā saskaņā ar ceļu satiksmes likumu un kas šķērso trešās valsts robežu, iebraucot vai izbraucot, no Federālās Republikas:
a) Kompetentās iestādes
23. Iebraucot vai izbraucot no Vācijas, šķērsojot trešās valsts robežu, aplikšanu ar nodokli veic kompetentā muitas iestāde uz robežas. Muitas iestāde pārstāv šī apgabala finanšu iestādi.
b) Nodokļa bāze un nodokļa likme
24. Vienkāršības dēļ PVN atsevišķam braucienam aprēķina, pamatojoties uz vidējo maksu par pārvadājumu. Vidējā maksa par pārvadājumu ir 4,43 centi par pasažierkilometru. Pievienotās vērtības nodoklis ir 19 % un, veicot aprēķinu, maksa par vienu pasažierkilometru Vācijas teritorijā ir 0,84 centi. Pasažierkilometru skaitu iegūst, pārvadājamo pasažieru skaitu reizinot ar kilometru skaitu, pa Vācijas teritoriju.
c) Aplikšanas kārtība
25. (1) Iebraucot vai izbraucot no Vācijas un šķērsojot trešās valsts robežu, uzņēmējam jāiesniedz muitā nodokļa deklarācija divos eksemplāros. Muitas iestāde, kura ir saņēmusi deklarāciju, nosaka nodokļa lielumu. Nodokļa maksātājs pēc samaksas saņem atpakaļ vienu deklarācijas eksemplāru un kvīti par samaksu. Deklarācijai kopā ar kvīti ir jāatrodas autobusā brauciena laikā. Izbraucot no Vācijas, šķērsojot trešās valsts robežu, muitas iestādē jāiesniedz jauna deklarācija, ja ir mainījies pasažierkilometru skaits.
26. (2) Muitas iestādes noteikto nodokli var apstrīdēt viena mēneša laikā. Ja muitas iestāde iebildumus neņem vērā, tālākās iebilduma izskatīšanas pienākums ir finanšu iestādei, kurai muitas iestāde ir pakļauta.
27. (3) Pie pārvadājumu vienreizējās aplikšanas ar nodokli samaksātās provizoriskā nodokļa summas netiek ņemtas vērā. Tomēr uzņēmējs var ierosināt samaksu atskaitīt no provizoriskā nodokļa, ja nodoklis ir saistīts ar pasažieru pārvadājumu, kurš tiek vienreizēji aplikts ar nodokli. Informāciju par provizoriskā nodokļa atmaksas kārtību var iegūt Vācijas Centrālā nodokļu pārvaldes filiālē (Adrese: Passover Chaussee 3b, 16303 Schwedt/Oder (Tel. +49 0228406 1200, fax. +49 0228406 3200, Interneta adrese: www.bzst.de).
28. (4) Beidzoties kalendārajam gadam, pārvadātājiem ir tiesības iesniegt atbildīgajai nodokļu iestādei visu gada laikā veikto pasažieru pārvadājumu pārskatu (PVN atmaksa; 19. punkts). Gada pārskata iesniegšana sniedz iespēju atgūt PVN pārmaksāto summu, kas veidojusies gada šķērsgriezumā, veicot vienreizējā pārvadājuma nodokļa maksājumus. Iesniedzot gada pārskatu, pievienotās vērtības nodokli aprēķina no maksas par braucienu Vācijas teritorijā (skat. 14. punktu). No aprēķinātās PVN summas jāatskaita ar pasažieru pārvadājumiem saistītais samaksātais provizoriskais nodoklis. Nosacījumi neattiecas uz iemaksātām provizoriskā nodokļa summām, par kurām jau veikti PVN atmaksājamās summas aprēķini. PVN (vienreizējais pārvadājuma nodoklis), kas samaksātas uz robežas, par pārvadājumu veikšanu uz/no trešās valstīm tiek pieskaitīts ikgadējai PVN maksājumu kopsummai. Iesniedzot gada pārskatu, pārmaksātā PVN summa tiek atlīdzināta. Nomaksāto nodokļu summu apliecina muitas un nodokļu iestāžu izsniegtie čeki un pavadzīmes. Kompetentā iestāde veic pārmaksātā nodokļa atmaksu (ja tāda radusies) pēc tam, kad pārvadātājs iesniedzis ikgadējo pārskatu un maksājumus apliecinošus dokumentus.
V. Izņēmumi pasažieru pārvadājumu aplikšanai ar nodokli
29. (1) Pasažieru pārvadājumi netiek aplikti ar nodokli, ja tie netiek veikti par atlīdzību, vai pārvadājumi tiek veikti ar personīgo autobusu un tiem nav komerciāls raksturs. Šādi izņēmumi varētu būt pārvadājumiem ar autobusiem, kuros tiek pārvadāti citu valstu apvienību biedri, kultūras grupas (piemēram, teātra grupas, muzikālie ansambļi, kori un tml.), skolnieku studentu un jauniešu grupas, kas pieder pie apvienībām, skolām, grupām un ja pārvadājumam nav komerciāls raksturs. Tas jāpierāda ar autobusa piederības dokumentiem.
30. (2) Pasažieru pārvadājumi netiek aplikti ar nodokli, ja apvienības, grupas vai skolas nomā autobusu un pārvadā tikai tām piederošas personas par saviem līdzekļiem un izmantojot savu autovadītāju. Tas ir jāpierāda ar dokumentiem, pēc kuriem nepārprotami var noteikt savstarpējās tiesiskās attiecības. Svarīgi ir pierādīt, ka autobusa vadītājs ir autobusa nomnieka algots darbinieks. Gadījumi, kad transportlīdzekļa īpašnieks nodrošina vadītāju īrētam transportlīdzeklim, lielākoties, tiek uzskatīti par komerciāliem pasažieru pārvadājumiem, uz kuriem attiecas PVN maksas nosacījumi Vācijā.
31. (3) Jautājumu, vai uzrādītie dokumenti ir pietiekoši pasažieru pārvadājuma atzīšanai par ar nodokli neapliekamu, izšķir uz vietas muitas amatpersona. Ātrai formalitāšu noskaidrošanai transportlīdzeklī jāatrodas nomas līgumam, šajā gadījumā ar tulkojumu vācu valodā. Ar to nepārprotami jānoskaidro, kādu darbību veic nomnieks. Ja ar iepriekš minētajiem dokumentiem nav iespējams noteikt pārvadājuma statusu, tiek noteikts pievienotās vērtības nodoklis. Apkalpošanas vienkāršošanai transportlīdzekļu nomniekam rekomendē, pirms pārvadājuma uzsākšanas, savlaicīgi, nosūtīt sagatavotos dokumentus kompetentajai finanšu iestādei. Ja finanšu iestāde uzskatīs, ka brauciens atbrīvojams no PVN maksājuma, tā var izsniegt izziņu kā pierādījumu, ka pasažieru pārvadājums nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli.
32. (4) To, ka pasažieru pārvadājums nav apliekams ar PVN, izšķir nomnieka darbības veids, kuru tā uzņēmums veic ar nomāto autobusu Vācijā. Aplikšana ar nodokli tiek veikta vispārējā kārtībā (skat. 15. – 19. punktu).
VI. Papildus izziņas
33. Par jautājumiem, kuri nav aplūkoti šajā informatīvajā materiālā, var vērsties finanšu un muitas iestādēs. Uzziņām muitas adrese: (Carusufer 3 – 5, 01099 Dresden; tel.: +49 0351 44834 520; fax: +49 0351 44834 590; e-mail: info.gewerblich@zoll.de). Pieejamas arī profesionālu nodokļu padomnieku konsultācijas.
