Latvijas - Polijas Kopējās komisijas sanāksme

Sarunu sākumā delegācijas apmainījās ar informāciju par tirdzniecības apjomiem un autopārvadājumu attīstību starp abām valstīm. Latvijas delegācija atzīmēja, ka Polija ir piektā nozīmīgākā sadarbības valsts tirdzniecības apjomu ziņā un informēja, ka 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo 2012. gadu, ir tirdzniecības apjomu pieaugums.


 


Latvijas puse lūdza Polijas pusi informēt par problēmjautājuma, kas tika apspriests iepriekšējā Kopējās komisijas sanāksmē 2011.gadā Varšavā,  virzību saistībā ar autopārvadājumu pavaddokumentu satura, lai noteiktu atšķirību starp divpusējiem un trešo valstu autopārvadājumiem, definēšanu.


Latvijas delegācija atzīmēja, ka vienotas interpretācijas par autopārvadājumu pavaddokumentu satura, lai noteiktu atšķirību starp divpusējiem un trešo valstu autopārvadājumiem, neesamības dēļ, ir paaugstināts pieprasījums pēc Polijas atļaujām autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm, jo Polijas kontrolējošās institūcijas pieprasa izmantot šīs atļaujas arī gadījumos, kad tiek veikts tādu preču divpusējais pārvadājums no Polijas uz Latviju, kuru izcelsmes valsts nav Polija. Abas delegācijas vienojās, ka veicamā pārvadājuma veids ir jānosaka pamatojoties uz kravas iekraušanas un izkraušanas vietu, kas norādīta CMR pavadzīmē.


 


Latvijas puse izteica priekšlikumu apmainīties papildus ar 300 atļaujām kravu autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm un noteikt 2014.gada galējo kvotu 700 atļauju apmērā, savukārt sākotnējo atļauju kvotu kravu autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm 2015.gadā 1000 atļauju apmērā. Pēc detalizētas problēmjautājuma apspriešanas delegācijas vienojās divu nedēļu laikā apmainīties papildus ar 100 atļaujām 2014.gadam un trīs mēnešu periodā veikt detalizētu atļauju izmantošanas analīzi, lai lemtu par iespējamību atļauju skaitu palielināt, kā arī vienojās 2015.gadam noteikt sākotnējo kvotu 500 atļauju apmērā un, ņemot vērā atļauju izmantošanas rezultātus, nākošā gada pirmajā pusgadā risināt jautājumu par papildus atļauju apmaiņas iespējamību. Delegācijas apstiprināja, ka visas kārtējā gada atļaujas būs derīgas līdz nākošā gada 31.janvārim.


 


Apspriežot pasažieru pārvadājumu jautājumus, delegācijas apstiprināja, ka šobrīd starp Latviju un Poliju ir atvērti 3 divpusējie starptautiskie regulārie maršruti ar autobusiem: Rīga-Krakova, Rīga-Suvalki un Suvalki-Liepāja. Latvijas puse arī atzīmēja, ka tranzītā caur Polijas teritoriju bez pieturvietām pārvadājumi notiek 5 maršrutos, bet tranzītā ar pieturvietām 20 maršrutos.


 


Latvijas delegācija lūdza sniegt papildus informāciju par izmaiņām PVN maksājumu iekasēšanas kārtībā no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veic neregulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus Polijas teritorijā, norādot, ka 2011.gadā norādītā interneta vietne, kurā iespējams reģistrēties PVN maksājumam, vairs nedarbojas un pārvadātāji spiesti izmantot trešo personu pakalpojumus, lai veiktu iepriekš minēto PVN maksājumu. Polijas delegācija apņēmās izpētīt šo problēmu un informēt Latvijas pusi rakstiski.


 


Puses apmainījās ar viedokļiem un apsprieda problēmas, kas saistītas ar Interbus nolīguma paplašināšanas iespējām un OmniBUS nolīguma izstrādi. Latvijas puse uzsvēra, ka svarīgākais ir, lai nolīgumi ietvertu pasažieru regulāro pārvadājumu organizāciju uz trešajām valstīm t.sk. Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Abas delegācijas uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt starptautisku normatīvo aktu, kas noteiktu pasažieru regulāro pārvadājumu organizāciju starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.


 


Polijas delegācija izteica pateicību par atbalstu, ko Latvijas puse sniedza Polijai, sagatavojot Višegradas valstu, Baltijas valstu, Bulgārijas un Rumānijas Kopējo  deklarāciju par kravas autopārvadājumu nākotni Eiropas Savienībā. Polijas puse informēja, ka tā plāno saistībā ar šo Deklarāciju sagatavot priekšlikumus iesniegšanai Eiropas Parlamenta trīs komisijās, un lūdza atbalstīt šos priekšlikumus.


 


Puses apmainījās ar viedokļiem par Rietumbalkānu Nolīguma projekta izstrādes gaitu. Latvijas puse sagatavos un iesniegs savu viedokli par to, lai Rietumbalkānu Nolīgums neskartu starptautiskos divpusējos nolīgumus. Vienlaicīgi Latvijas delegācija ierosināja pievērst uzmanību Rietumbalkānu Nolīguma projektā paredzētajai jauno autopārvadājumu atļauju sistēmai, kurā ietverti vairāki ierobežojumu un kas saistīta ar ievērojamu administratīvo slogu. Polijas delegācija pauda viedokli, ka šī nolīguma projekta pēdējā redakcija pēc nepieciešamo korekciju veikšanas principā ir atbalstāma ar mērķi sekmēt Balkānu valstu integrāciju ES autopārvadājumu tirgū.


 


Puses apsprieda ar ETMK atļauju daudzpusējo kvotu saistītās problēmas un iespējamos notikumu eskalācijas scenārijus, tai skaitā, saistībā ar Krievijas pēkšņo paziņojumu par nodomu 2015.gadā samazināt  pamatkvotu, kas derīga Krievijas teritorijā, līdz 16 atļaujām. Delegācijas uzsvēra, ka tāda rīcība neatbilst Starptautiskā Transporta foruma (ITF) darbības  pamatprincipiem, jo š.g. marta   Autotransporta darba grupas sanāksmē jau bija pieņemts lēmums par ETMK kvotu 2015.gadā, un vienojās pirms nākošās ITF Autotransporta darba grupas sanāksmes septembrī koordinēt savas pozīcijas iepriekš minētajā problēmjautājumā, lai paustu vienotu nostāju.



Latvijas delegācija informēja, ka saskaņā ar 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/38/EK, kas papildina Direktīvu 1999/62/EK, no 2014. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta valsts galveno autoceļu lietošanas nodeva (vinjete) kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Latvijas delegācija atzīmēja, ka vinjete ir elektroniska un to var iegādāties, norēķinoties ar bankas maksājuma kartēm interneta portālā www.lvvignette.eu vai skaidrā naudā degvielas uzpildes stacijās.


 


Delegācijas apmainījās ar informāciju par jaunajām nesamērīgi augstajām  soda sankcijām Beļģijā un Francijā gadījumos, ja autovadītājs regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu  45 stundas pavada transportlīdzeklī, akcentējot soda samērības principa pārkāpšanu, kā arī papildu problēmas, kas rodas, izpildot Regulas 561/2006 prasības, tiem  autovadītājiem, kuru bāzes vietas atrodas perifērā ES valstī. Abas puses pauda bažas par šādu nesamērīgu sodu ieviešanas iespējamību arī citās ES dalībvalstīs, kā arī vienojās par kopējas rīcības nepieciešamību, lai turpinātu diskusiju par šo problēmu gan ES institūcijās, gan starptautiskajās organizācijās.


 


Puses apmainījās ar viedokļiem par TIR sistēmas piemērošanas problēmām  un atzīmēja nepieciešamību turpināt veidot vienotu  pozīciju, aktīvi paužot nostāju par TIR Konvencijas principu ignorēšanu Krievijas Federācijas teritorijā.


 


Delegācijas vienojās, ka nākošā abu valstu Kopējās komisijas sanāksme notiks 2015.gadā Polijā


 


Ieteikt šo rakstu