Reģionālo maršrutu autobusos 2020. gadā tika pārvadāti 20,13 miljoni pasažieru, bet vilcienos – 12,85 miljoni pasažieru, kas ir par attiecīgi 32% un 30% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt maršrutu tīkla apjoms pērn samazinājās par aptuveni 6%. Neskatoties uz to, ka sakarā ar vīrusa Covid-19 izplatību mainījās gan pasažieru pārvietošanās paradumi, gan ieviesti dažādi ierobežojumi, pērn tika veikti vairāki uzlabojumi sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.
“Pagājušais gads tika aizvadīts Covid-19 pandēmijas un sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa noskaņā. Piecās maršrutu tīkla daļās – “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” – ir noslēgts līgums ar konkursa uzvarētājiem, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā. Tas nozīmē, ka aptuveni trešdaļā Latvijas ir skaidrība par nākamo pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāji, kuri dzīvo šajos novados, drīz varēs sagaidīt augstas kvalitātes pakalpojumus. Savukārt pārējās daļās konkursa procedūra turpinās. Tāpat pērn veikts intensīvs darbs pie pasažieru plūsmas analīzes, lai ārkārtējās situācijas apstākļos nodrošinātu iedzīvotājiem drošu pārvietošanos sabiedriskajā transportā. Direkcija ir uzsākusi darbu arī pie dažādiem attīstības projektiem, kas šogad tiks tupināti, piemēram, pie vienotas biļešu noliktavas sistēmas izstrādes, kas ļaus ērtāk, ātrāk un mūsdienīgāk iegādāties autobusa un vilciena biļeti, pie jaunu kustības sarakstu un plākšņu uzstādīšanu pieturās, pie mobilitātes uzlabošanas Pierīgā, integrējot Pierīgas un galvaspilsētas pārvadājumus,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
2020. gadā starppilsētu maršrutu autobusos tika pārvadāti 7,3 miljoni pasažieru, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir par 35% mazāk, bet vilcienos pārvadāti 12,85 miljoni pasažieru, kas ir par 30% mazāk nekā 2019. gadā. Pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, mazākais pasažieru skaita kritums bija Kurzemes reģiona vietējās nozīmes maršrutos, bet lielākais – Rīgas reģionā. Kurzemes reģionā tika pārvadāti 1,6 miljoni pasažieru, kas ir par 16% mazāk nekā 2019. gadā. Pērn arī Latgales reģionā tika pārvadāti 1,6 miljoni pasažieru, bet tas jau ir par 27% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Līdzīga situācija bijusi Zemgales un Vidzemes reģionā, kur tika pārvadāti attiecīgi 1,8 miljoni un 1,7 miljoni pasažieru, kas ir par aptuveni 31% mazāk. Savukārt Rīgas reģionā pērn tika pārvadāti 6 miljoni pasažieru, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir par 32% mazāk.
2020. gadā bija 1056 oriģinālie maršruti ar 7273 reisiem. Oriģinālo maršrutu un reisu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, palicis gandrīz nemainīgs, bet ir samazinājies izpildīto reisu skaits. Kopumā pērn tika izpildīti 1,6 miljoni reisu, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2019. gadā, jo sakarā ar vīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem īslaicīgi tika atcelti aptuveni 1900 autobusu reisu. Tāpat pērn pavasarī īslaicīgi tika atcelti 16 vilciena reisi, kā arī atsevišķos reisos tika samazināts vagonu skaits.
Pērn maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums bija 73,7 miljoni kilometru, kas ir par aptuveni 6% mazāk, nekā gada sākumā tika plānots. Lielākais maršrutu tīkla apjoma samazinājums bijis tieši aprīlī un maijā, kad, pasažieru skaitam krītoties par aptuveni 70%, tas tika samazināts par attiecīgi 858 tūkstošiem un 865 tūkstošiem kilometru.
“2020. gads sabiedriskā transporta nozarē ienesa vēl nebijušas pārmaiņas. Pasažieru pārvietošanās paradumus pērn nevar salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, jo pandēmija un ārkārtējā situācija ir pilnībā izmainījusi pārvietošanās tendences. Pavasarī pasažieri sabiedrisko transportu izmantoja ļoti maz un brauca tikai konkrētos virzienos, bet rudenī un ziemā pārvietošanās tendences bija nenoteiktas, jo bija vērojama nevienmērīga pasažieru plūsma vienā un tajā pašā nedēļas dienā, dažādās nedēļās un mēnešos. Tas skaidrojams ar izmaiņām darba režīmā un maiņu grafiku. Lai arī mēs analizējam pasažieru pārvietošanās paradumus katrā reisā jau vairākus mēnešus, lēmuma pieņemšanas process par papildu reisu slēgšanu ir sarežģītāks, salīdzinot ar pavasari,” uzsver K.Godiņš.
Neskaitot īslaicīgi veiktās izmaiņas maršrutu tīklā sakarā ar Covid-19, pērn tika atklāti trīs jauni maršruti un 495 reisi, bet slēgti – četri maršruti un 583 reisi. Cita veida izmaiņas, piemēram, mainīts autobusa vai vilciena izbraukšanas laiks, maršrutā iekļauta papildu pietura u.tml., veiktas 2589 autobusu reisos un 16 vilcienu reisos. Tāpat 23 autobusu maršrutos tika samazināts reisu izpildes laiks, lai pasažieri ceļā pavadītu mazāk laika.
Lai pasažieri varētu ātrāk, lētāk un ērtāk nokļūt no Rīgas Krāslavā un otrādi, pērn divi vilciena maršruta Rīga–Daugavpils ekspreša reisi tika pagarināti līdz Krāslavai. Pateicoties šīm izmaiņām, iedzīvotāji var izbraukt vēlāk nekā iepriekš, bet galapunktā nokļūt par 50 un 59 minūtēm ātrāk, nekā braucot ar autobusu. Pasažieru ērtībām nokļūšanai no Krāslavas līdz Rīgai ieviesta vienotā biļete.
Vidējais attālums, ko pērn mēroja pasažieri starppilsētu maršrutos, braucot ar autobusu, bija 63 kilometri, braucot ar vilcienu, – 32 kilometri, bet, braucot vietējās nozīmes maršrutos ar autobusu – 18 kilometri. Līdzīgas tendences, braucot ar autobusu vietējās nozīmes maršrutos vai braucot ar vilcienu, bijušas arī iepriekšējos gados. Starppilsētu autobusu maršrutos vērojamas izmaiņas – pērn vidējais pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies par 7% / 8%. Savukārt vidējā maksa par biļeti, ko pasažieris veicis, bijusi 1,96 eiro apmērā par starppilsētu maršruta autobusa biļeti, 0,79 eiro – par braucienu vietējās nozīmes maršruta autobusā, 1,14 eiro – par braucienu vilcienā.
Pērn sabiedriskā transporta pakalpojumi tika nodrošināti ar 1155 autobusiem, kuru vidējais vecums ir 10,5 gadi. 2020. gadā par 5% palielinājās autobusu skaits, kuros pieejami bezskaidras naudas norēķini; šobrīd, maksājot ar bankas karti, biļeti var iegādāties 701 autobusā.
2020. gadā Autotransporta direkcija uzsāka vienotas informācijas un dizaina autobusu kustības sarakstu un jaunu plākšņu izvietošanu reģionālo maršrutu pieturās. Plānots, ka visās pieturvietās kopumā tiks izvietoti vairāk nekā 9000 jauno kustības sarakstu. Pērn kopumā tika uzstādītas 2311 plāksnes, bet 2021. gadā paredzēts uzstādīt aptuveni 7000 plākšņu.
Par valsts SIA Autotransporta direkcija
Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.