22.augustā Ministru kabineta sēdē valdība nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu.
Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos.
Situācijas, kad sabiedriskā transporta reiss kopumā vai tā daļa tiek izpildīta bez neviena pasažiera, var tikt novērstas, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šādi pakalpojumi tiktu nodrošināti valsts pasūtīto sabiedriskā transporta pārvadājumu ietvaros, kur pakalpojuma izpilde reisa vai reisa posmā tiktu nodrošināta pēc pasažieru pieprasījuma, tas ir, ja uz to būs nopirkta biļete vai brauciens būs iepriekš pieteikts. Tiek plānots, ka šāds sabiedriskā transporta pārvadājums tiktu nodrošināts arī tad, ja braucienam būs pieteicies vismaz viens cilvēks.
Ieviešot uz pieprasījumu balstītu sabiedriskā transporta reisu izpildi, tiktu samazinātas pārvadātāja mainīgās izmaksas, kas saistītas ar autobusu nobraukumu (piemēram, degviela, autobusu remonts, autobusu vadītāju nostrādāto stundu skaits), kas attiecīgi varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz sabiedriskā transporta zaudējumu kompensācijas apmēra iespējamu samazinājumu. Precīzu ietaupījuma aprēķinu vairāku gadu garumā nav iespējams sniegt, jo pieprasījums pēc sabiedriskā transporta ir mainīgs. Reisu (vai to daļas) izpildi pēc pieprasījuma iespējams ieviest tikai reisos, kuros nav pastāvīgas pasažieru plūsmas. Pēdējos gados pasažieru skaits regulāri krītas. Līdz ar to var sagaidīt, ka šādu reisu skaits pieaugs, tomēr precīzas prognozes veikt nav iespējams.
Ieviešot sabiedriskā transporta reisu izpildi pēc pieprasījuma tiktu saglabāta iespēja saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus valsts teritorijās, kas ir maz apdzīvotas un kur pieprasījums pēc regulāriem sabiedriskā transporta pārvadājumiem ir salīdzinoši zems un neregulārs. Noteikumi attiecīgi paredz šādu pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību. Noteikumi paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma. Attiecīgi tiek paredzēts, ka reisa vai reisa daļas izpildi pēc pieprasījuma pasažieris varēs pieteikt 24 stundas pirms reisa izpildes uzsākšanas.
Noteikumi nosaka kārtību un pārvadātāja pienākumus informācijas par pārvadājumiem pēc pieprasījuma publiskošanā. Noteikumi arī nosaka, ka informācijai par autobusa pārvadājuma izpildi pēc pieprasījuma un brauciena pieteikšanas kārtību ir jābūt pieejamai arī pieturvietās uz kustības sarakstu plāksnēm. Šī informācija cita starpā ietvers arī norādi par autobusa kavēšanās iespēju sakarā ar reisa daļas izpildi pēc pieprasījuma, ja tāda reisā būs paredzēta. Šobrīd tiek prognozēts, ka autobusa kavēšanās reisa atlikušajās pieturvietās šādos gadījumos nepārsniegs 10 minūtes, jo tās reisa daļas, kuras plānots izpildīt uz pieprasījuma, vienā virzienā nepārsniegs 5 kilometrus.
Pārvadājumu specifikas dēļ uz pieprasījumu balstītu sabiedrisko transportu nav paredzēts attiecināt uz dzelzceļa pārvadājumiem.
Papildu izdevumi, ieviešot sabiedriskā transporta reisus pēc pieprasījuma, netiek plānoti.
Šobrīd reģionālajā maršrutu tīklā kopumā ir ap 1100 maršrutu un vairāk nekā 7600 reisu. Aptuveni 14% reisu valsts dotāciju segums pār izdevumiem pārsniedz 85%, kas nozīmē, ka ikdienā tajos tiek pārvadāts ļoti neliels pasažieru skaits. Tomēr starp šiem reisiem nav tādu, kur ilgstoši visa maršruta garumā netiktu pārvadāts neviens pasažieris, bet kur pieprasījuma pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem faktiski nav tikai atsevišķos maršruta posmos.
Latvijā sabiedriskais transports pilda sociālu funkciju, tādēļ visus reisus, kur valsts dotāciju segums pārsniedz 85%, slēgt nav iespējams, jo daudzviet šie reisi ir vienīgais savienojums ar novada centru. Vairākos Latvijas pagastos sabiedriskais transports līdz novada centram nekursē katru dienu, bet tikai, piemēram, trīs reizes nedēļā, nodrošinot dažiem desmitiem iedzīvotāju, kas attiecīgajā ciemā dzīvo, iespēju nokļūt ārstniecības, valsts vai pašvaldības iestādē. Lai samazinātu izdevumus, plānots, ka šādos maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumi varētu tikt veikti, izmantojot transportu pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka reiss tiek izpildīts, ja pasažieris ir iepriekš iegādājies biļeti vai sazinājies ar pārvadātāju, piesakot pakalpojumu.