Satiksmes ministrijai (SM) jāizstrādā un līdz šā gada 31.jūlijam jāiesniedz valdībā grozījumi Autopārvadājumu likumā, paredzot, ka autoostu reģistrēšanu un darbības uzraudzību veic VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).
Likumā jāparedz arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt autoostu reģistrācijas un darbības uzraudzības kārtību, autoostā obligāti sniedzamos pakalpojumus, kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā, reisa maksas aprēķināšanas kārtību, autoostu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu un plānotās peļņas apmēra noteikšanas kārtību, kā arī kritērijus pilna pakalpojuma autoostas, nepilna pakalpojuma autoostas un pasažieru apmaiņas pieturas statusa piešķiršanai.
Iebraukšanas maksas autoostas teritorijā vietā būtu jānosaka maksa par reisu, bet biļešu izplatīšanas izmaksas jāiekļauj autoostas budžetā, tās ietverot reisa apkalpošanas cenā. Turklāt jāizdala trīs dažādi maksas par reisu veidi – maksa par iekšzemes reisu, maksa par starptautisko reisu un maksa par reisu, kur pārvadātāji autoostu izmanto kā pieturvietu. Tāpat nepieciešams izstrādāt maksas par reisu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanas metodiku, kā arī vienotus kritērijus, kas motivētu autoostu valdītājus infrastruktūras objekta uzturēšanai piesaistīt ieņēmumus no citu pakalpojumu sniegšanas. Šādus priekšlikumus paredz otrdien, 26. aprīlī, valdībā pieņemtais informatīvais ziņojums “Par autoostu sistēmas pilnveidošanu, lai veicinātu sistēmas darbības efektivitāti un izmaksu samazināšanu”.
Ziņojumā teikts, ka ir jāparedz iespēja autoostai biļešu izplatīšanas funkciju nodot citam komersantam, kurš darbojas autoostas teritorijā, ja izplatīto biļešu skaits ir mazs un netiek nodrošināta vienas kases darba slodze.
Lai izvērtētu autoostu noteikto maksu par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājiem un risinātu citus ar autoostu darbību saistītus jautājumus, SM 2015.gada maijā izveidoja autoostu starpinstitūciju darba grupu, kuras sastāvā bija pārstāvji no SM, ATD, Konkurences padomes, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Rīgas domes Satiksmes departamenta, Rīgas plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, AS „Pasažieru vilciens”, AS „Rīgas starptautiskā autoosta”, Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību Savienības, Latvijas Autoostu un Reģionālo Pārvadātāju asociācijas.
Darba grupa konstatēja, ka autoostu pakalpojumu maksas aprēķinā faktiski tiek iekļautas visas izmaksas, kas nodrošina autoostas kā infrastruktūras objekta pastāvēšanu, tai skaitā arī autoostas valdītāja administratīvos izdevumus un neierobežota apmēra peļņu. Tāpat secināts, ka pārvadātāji pie dotējamajiem izdevumiem norāda arī tādus izdevumus, kas saistīti ar līniju būvju (pieturvietu) izmantošanu, bet tās nav ieguvušas autoostas statusu, līdz ar to šīs izmaksas nebūtu attiecināmas; tāpat vērojamas ļoti lielas atšķirības maksas par iebraukšanu autoostas teritorijā noteikšanā, turklāt tarifu aprēķinu pamatojums ir neviennozīmīgs. Netiek arī ievērota MK noteikumos norādītā formula maksas par biļešu izplatīšanu noteikšanai.
Pašreizējais regulējums ļauj pārvadātājam izvēlēties, vai izmantot biļešu tirdzniecības pakalpojumus autoostas kasēs, līdz ar to uz atsevišķiem maršrutiem biļeti var iegādāties tikai pie autobusa vadītāja pirms reisa atiešanas, kas rada ievērojamas neērtības pasažieriem un apgrūtina autobusa vadītāju, kā arī sarežģī pārvadāto pasažieru un finanšu kontroli pārvadātājam. Tāpēc būtu jāparedz, ka gadījumos, kad autoosta nodrošina biļešu tirdzniecību, to cena, pērkot pie vadītāja, ir augstāka.
Secināts arī, ka autoostām zaudējumus rada 100% naudas atgriešana par nopirktajām biļetēm. Eiropas Savienības regulu normas nosaka, ka pārvadātājam ir pienākums nodrošināt pasažierim biļešu cenas atmaksu, turpināt ceļojumu vai mainīt maršrutu saskaņā ar viņu apmierinošiem nosacījumiem tikai tad, ja brauciens tiek atcelts vai būtiski aizkavējas. Līdz ar to 2016.gada 1.martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.132 “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumos Nr.599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība””, paredzot, ka brauciena plānošana ir pircēja atbildība un biļetes atgriešanu iespējams kompensēt 75% apmērā.
Šobrīd juridiski nav noteikts autoostu maksu aprēķinā ietvertais plānotās peļņas apmērs un tā ierobežošana, taču šāds mehānisms ir nepieciešams. Tāpat nav paredzēts pienākums pārvadātājam izmantot autoostas pakalpojumus un autoostai uzņemt autobusus, taču tas bieži vien rada neizpratni pasažieriem, it īpaši, ja viņi ir plānojuši savu maršrutu, pārsēžoties no viena autobusa citā. Līdz ar to ir nepieciešams autoostas un pārvadātāja noslēgtajos līgumos noteikt, ka pārvadātājam ir jāizmanto autoostas pakalpojumi, bet autoostai ir jānodrošina pakalpojumu sniegšana regulārajam pārvadātājam.
Tā kā ir pārāk formāla autoostas statusa iegūšanas procedūra, vērojama ļoti atšķirīga sniegto pakalpojumu kvalitāte. Lai to novērstu, nepieciešams definēt pilna pakalpojuma autoostas un nepilna pakalpojuma autoostas, attiecīgi paredzot katrā no tām sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī noteikt, ka neatbilstības kritērijiem gadījumā autoosta savu statusu zaudē, kļūstot par pasažieru apmaiņas pieturu.
Latvijā ir 24 autoostu valdītāji un viņu valdījumā ir 35 autoostas.
Saskaņā ar ATD apkopotajiem datiem, pārvadātāju izdevumi par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem 2014.gadā bija 4.66 milj. EUR.
Elīna Balgalve
SM sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67028274, e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv