Lielākā daļa jeb 68% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Satiksmes ministrijas konceptu veidot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tas secināts “Eiropas dzelzceļa līniju” veiktajā pētījumā par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem.
Ātrums un izdevīgums tiek minēts, kā vilciena izmantošanas galvenās priekšrocības. Iedzīvotāji, kuri ar vilcienu pārvietojas vismaz reizi nedēļā, novērtē iespēju ātrāk nokļūt galamērķī (atzina 65% respondentu); tas ir lētāk un izdevīgāk nekā ar citu transporta veidu (61%) un biļeti var iegādāties ne tikai kasēs, bet arī pie konduktora vai lietotnē (47%). Pasažieri novērtē arī iespēju strādāt brauciena laikā un izmantot bezvadu internetu. Tāpat tiek atzīts, ka vilciens ir drošākais un ērtākais transporta veids.
Saistībā ar dzelzceļa staciju infrastruktūru aptaujātie uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgs dzelzceļa savienojums ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, kā arī ar biļetēm saistītus jautājumus – biļešu iegādes veidu daudzveidību, kases darba laiku un vienotās biļetes. Iedzīvotājiem, kuri ar vilcienu pārvietojas reizi mēnesī vai retāk, kā arī tiem, kuri pašlaik vilcienu izmanto brīvdienu braucieniem, svarīgi ir savienojumi ar citiem vilcieniem.
Kā būtiskākos faktorus, lai braucienam biežāk izvēlētos vilcienu, iedzīvotāji nosaukuši izdevīgumu gan laika, gan naudas ziņā: to norādījuši attiecīgi 43% un 41% respondentu. Tāpat iedzīvotājiem būtu svarīgi, lai vilciens kursētu biežāk (31%), lai būtu vairāk galamērķu (32%), ērtu savienojumu ar citiem sabiedriskā transporta veidiem (28%) un tiktu piedāvātas vienotās sabiedriskā transporta biļetes (26%).
Dzelzceļš kā sabiedriskās transporta mugurkauls
“Dzelzceļu attīstām tā, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus ikdienas un atpūtas braucieniem biežāk izmantot vilcienu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Jaunie elektrovilcieni sāks kursēt nākamajā gadā. Ir uzsākts dzelzceļa staciju modernizācijas projekts, kas paredz iedzīvotājiem ērtāku, paaugstinātu peronu izbūvi. “Latvijas dzelzceļš” strādā pie braukšanas ātruma palielināšanas. Jaunā dzelzceļa līnija “Rail Baltica” būtiski papildinās jau esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu plānojam dzelzceļa satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos. Attīstīsim pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Tāpat Satiksmes ministrija strādā pie jauna bateriju vilcienu iepirkuma izmantošanai Rīgas un Pierīgas satiksmē.”
“Vilciens sabiedriskā transporta sistēmā ieņem arvien lielāku un nozīmīgāku lomu, tāpēc vilcienu satiksme nepārtraukti tiek attīstīta un pilnveidota,” saka “Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. “Nodrošinot ērtāku un ātrāku vilciena satiksmi, ir ieviesti ekspreša vilcienu reisi katru dienu Cēsu, Valmieras un Krāslavas virzienā, kā arī vairākos autobusa un vilciena savienojumos darbojas vienotā biļete. Šobrīd norit darbs pie Vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas, kas nodrošinās vienotās biļetes iegādi arī citos savienojumos, biļetes iegādi attālināti un konkrētos reisos iespēju rezervēt vēlamo sēdvietu. Vienlaikus tiek meklēti jauni virzieni, kur vilciena pārvadājumus veidot intensīvākus: vasarā vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu un līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs; 2022. gadā plānots papildu vilciens līdz Daugavpilij un ekspresis katru dienu līdz Rēzeknei. Tāpat būtisku lomu reģionālajos savienojumos ieņems arī “Rail Baltica”, jo no 16 vietām līdz vēlamajam galamērķim varēs nokļūt daudz ātrāk nekā līdz šim.”
“Rail Baltica” reģionālās pieturas attīstīs kā mobilitātes punktus
Pētījuma rezultāti atklāj, ka iedzīvotāji atzinīgi vērtē “Rail Baltica” projektu un kā lielāko ieguvumu uzskata iespēju īsākā laikā nokļūt nepieciešamajā galamērķī – gan pārvietojoties starp Latvijas pilsētām, gan ceļojot uz ārzemēm.
“Eiropas Dzelzceļa līnijas” Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktors Artūrs Caune: “Mums jāveic būtisks apvērsums iedzīvotāju transporta lietošanas paradumu maiņā. Panākumu atslēga tam ir iedzīvotāju vēlēšanās dzīvot ekoloģiski tīrā vidē, zaļās pilsētās. “Rail Baltica” pieturas būs mobilitātes punkti, kuros funkcionēs citu transporta veidu savienojumi, auto un velo stāvvietas, kā arī būs ērti pieejami mikromobilitātes rīki, sākot ar velosipēdiem un beidzot ar skrejriteņiem, kā arī elektrouzlādes vietas un ēdināšana steidzīgajiem. Būs nepieciešams ievērojams pašvaldību ieguldījums, lai uzdevumu veiktu.”
“Šobrīd “Rail Baltica” projekta ietvaros ielikti stabili pamati, lai varētu turpināties darbs pie reģionālo staciju jeb mobilitātes punktu turpmākas attīstības. Lai arī līdz šim visos projekta posmos esam aktīvi sadarbojušies ar pašvaldībām, redzam, ka nākotnē darbs pie iespējamu sinerģiju identificēšanas, vietējo uzņēmēju iesaistes un vēl aktīvākas pašvaldību iedzīvotāju vajadzību izzināšanas un kopdarba, būs īpaši svarīgs, lai reģionu mobilitāte nozīmētu ne tikai modernus un mūsdienīgus multimobilitātes punktus, bet kopēju apkārtesošo reģionu un pašvaldību attīstību un izaugsmi,” saka Ģirts Bramans, “RB Rail AS” Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikācijas departamenta vadītājs.
Cieņā
| Pielikums | Izmērs |
|---|---|
 Vilciens – sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls ātrai un ērtai nokļūšanai galamērķī | 566.81 KB |