Skaidrojums par personu ar invaliditāti pavadoņa vecumu

Esam saņēmuši jautājumu no pasažieru pārvadātājiem par to, kādā vecumā ir jābūt personu ar invaliditāti pavadoņiem. Vēršam uzmanību, ka aprakstītā informācija ir uzskatāma par Autotransporta direkcijas viedokli, jo likumos ietverto normu skaidrojumu ir tiesīgs sniegt tikai likumdevējs – Saeima, bet noteikumos ietverto skaidrojumu ir tiesīgs sniegt Ministru kabinets. Tādēļ, ja kādam no jums rodas papildu jautājumi, aicinām vērsties pie minēto institūciju pārstāvjiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.872 Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos valsts apmaksāti braucieni, uzrādot invaliditātes apliecību, pienākas personām ar I vai II grupas invaliditāti un personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ar invaliditāti. Tāpat valsts apmaksā braucienus sabiedriskajā transportā (gan pilsētu, gan arī reģionālās nozīmes maršrutos) personu ar I grupas invaliditāti un personu, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ar invaliditāti pavadoņiem.

Līdzvērtīgu prasību satur MK noteikumu Nr.872 4.punkts, kas paredz, ka pirmsskolas vecuma bērniem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu reģionālās nozīmes maršrutos, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.599 Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība pirmsskolas vecuma bērns sabiedriskajā transportā drīkst braukt tikai pieaugušas personas pavadībā.

Lai gan normatīvo aktu izdevējs ir paredzējis, ka valsts apmaksātus braucienus sabiedriskajā transportā ir tiesīgi saņemt arī personu ar I grupas invaliditāti un personu, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ar invaliditāti pavadoņi, tomēr nevienā no normatīvajiem aktiem nav definēts pavadošās personas vecums.

Izvērtējot Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļautos nosacījumus, Autotransporta direkcija konstatēja, ka saskaņā ar minētā likuma 24.pantu vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, kuras ir jaunākas par 13 gadiem, klātbūtnes. Tādējādi no minētā normatīvā regulējuma secināms – likumdevējs ir noteicis, ka uzraudzības atbildību par pirmsskolas vecuma bērnu daļēji var uzņemties persona, kurai ir vismaz 13 gadi. Līdz ar to varētu uzskatīt, ka, izpildot MK noteikumu Nr.599 nosacījumus, pirmsskolas vecuma bērnu pavadošā persona var būt arī 13 gadus veca.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma kontekstā, mūsuprāt, būtu jāpievērš uzmanība personas tiesībspējai un rīcībspējai. Saskaņā ar attiecīgā likuma 13.pantu pasažieris sabiedriskā transporta pakalpojumu izmanto uz regulāro pasažieru pārvadājumu līguma pamata, saskaņā ar kuru pārvadātājs apņemas par noteiktu samaksu aizvest pasažieri līdz viņa izraudzītajai pieturvietai attiecīgajā maršrutā, bet pasažieris apņemas samaksāt par sabiedriskā transporta pakalpojumu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir nepārprotami norādīts, ka pasažieru pārvadājumu gadījumā starp pārvadātāju un pasažieri tiek noslēgts civiltiesisks darījums. Lai persona varētu darboties civiltiesiskās attiecībās, tai ir jāpiemīt gan tiesībspējai, gan rīcībspējai. Civilprocesa likumā ir noteikts, ka tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilām tiesībām un pienākumiem, savukārt rīcībspēja ir pašas personas spēja ar savu darbību rast un realizēt savas tiesības un pienākumus. Rīcībspēja ir spēja rīkoties ar savām tiesībām. Rīcības spējas trūkst nepilngadīgām personām, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimām personām. Daļēja rīcībspēja var būt personām no 15 gadu vecuma. Pilnā apjomā rīcībspēja personai iestājas, līdz ar pilngadības sasniegšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai persona varētu izmantot Invaliditātes likuma 12.pantā noteiktās tiesības un, pavadot personu ar I grupas invaliditāti vai bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, viņai jābūt vismaz 15 gadus vecai.


Ieteikt šo rakstu